Jautājumi un atbildes

Ikvienam, kurš saskaras ar mājmācību, sākotnēji rodas dažādi jautājumi, it sevišķi vecākiem, kuri apsver bērnus mācīt savā ģimenē vai arī kuri nesen kā uzsākuši šo ceļu. Tādēļ zemāk sniegsim atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
Raksta beigās ir arī dota norāde, kur var iegūt atbildi uz citiem jautājumiem.


Kas īsti ir mājmācība?


Mājmācībā bērni izglītību apgūst primāri savā ģimenē. Tas nozīmē, ka mācības lielākoties notiek mājās un vecāki ir tieši atbildīgi par bērnu izglītību - nosaka un seko līdzi apmācības procesam, atbalsta bērnus un palīdz viņiem zināšanu apguvē, nodrošina vajadzīgos materiālus un tml. Protams, bērni parasti apmeklē dažādus pulciņus, mūzikas skolu utt., bet lielākā daļa zināšanu un iemaņu tiek iegūtas mājās vecāku pārraudzībā.

Mājmācība nav mājapmācība, kad slimības vai citu iemeslu dēļ apmaksāts skolotājs māca bērnus viņu mājās. Tā nav arī tālmācība, kad bērni izglītību iegūst attālināti pēc izglītības iestādes strikti noteiktas programmas. Mājmācība nav arī kāda cita alternatīvās izglītības metode, kurā bērnus galvenokārt apmāca kāds cits, nevis vecāki.

Sīkāka informācija sadaļā "Kas ir ģimeņu skolas".

↑ Uz sākumu

Kāpēc mājmācība?

  • Ģimene var izvēlēties bērnam un vecākiem piemērotāku mācību stilu. Bērns var mācīties un attīstīties saskaņā ar savu temperamentu un tempu.
  • Nav vajadzības bērnu "vilkt līdzi" pārējai klasei brīdī, kad bērnam nepieciešams vairāk laika dotās tēmas apgūšanai. Vai tieši otrādi - bērnam nav jāgarlaikojas un jāzaudē interese gaidot, kamēr pārējā klase viņu "panāks".
  • Bērna dabīgā zinātkāre var attīstīties, nevis tikt nomākta (jo "par to mēs mācīsimies nākošgad").
  • Bērnam ir vieglāk sekot savām interesēm un attīstīt savus talantus.
  • Mācības mājās prasa mazāk laika (jo to var izmantot daudz efektīgāk nekā 20 skolēnu klasē), tādēļ bērnam ir vairāk laika savu interešu izkopšanai un vairāk laika izdzīvot bērnību.
  • Mājmācības bērni ir labāk piemēroti būt dažādu vecuma cilvēku sabiedrībā, ne tikai savā gadā dzimušo vienaudžu vidū.
  • Ģimenē savstarpējās attiecības izveidojas spēcīgākas. Vecāki labāk iepazīst un izprot savus bērnus, un var vairāk pievērst uzmanības viņu vajadzībām.
  • Lielākā ietekme uz bērnu ir viņa ģimenei, nevis vēl nenobriedušu vienaudžu baram.
  • Vecāki var efektīgāk nodot bērnam savas ģimenes vērtības.
  • Bērns aug drošā vidē, kur ikdienā ir daudz mazākas iespējas saskarties ar dažāda veida vardarbību un pazemojumiem.
  • Kā rāda Rietumu pētījumi, mājmācības bērni izaug patstāvīgāki un pārliecinātāki un prot labāk izveidot un noformulēt savu viedokli.
  • Vecākiem ir iespēja pašiem beidzot iemācīties un saprast to, ko viņi savā laikā skolā palaida garām.

↑ Uz sākumu

Kā ir ar socializēšanos?


Šis parasti ir pirmais jautājums, kas tiek uzdots, runājot par mājmācību, un tas saistās ar vienu no lielākajiem aizspriedumiem.
Realitātē mājmācības bērni, salīdzinot ar skolas bērniem, mēdz būt komunikablāki un patstāvīgāki. Skolas bērni lielāko dienas daļu pavada skolas solā. Bet tā kā mājmācībā laiks var tikt izmantots efektīvāk, tad bērniem ir vairāk laika gan sekot savām interesēm, gan socializēties ar citiem cilvēkiem. Arī pašā mācību procesā biežāk ir aktivitātes, kuru laikā mājmācības bērni aktīvi saskaras ar citiem cilvēkiem (ekskursijas, izstāžu apmeklēšana, interešu nodarbības, utt.).

Turklāt svarīgāka par socializēšanās kvantitāti (cik bieži un ar cik cilvēkiem bērnam ir saskarsme) ir socializēšanās kvalitāte (cik konstruktīva šāda saskarsme ir un cik ļoti tā stiprina bērnu viņa izaugsmē). Kvantitāte, protams, vairāk ir skolas bērniem. Taču socializēšanās kvalitāte viennozīmīgi ir augstāka mājmācības bērniem. To apliecina fakts, ka lielākā daļa mājmācības ģimenes ir apmierinātas ar bērnu socializēšanos ar citiem, bet diemžēl pārāk liela daļa skolas bērni un viņu vecāki nav apmierināti ar to, kas skolēniem dažkārt jāpiedzīvo skolā.

Vairāk varat lasīt sadaļā par mājmācības mītiem.

↑ Uz sākumu

Vai mājmācība ir labāka nekā skola?


Mājmācība nav ne labāka, ne sliktāka par skolu. Salīdzinot ar skolu, mājmācībā mēs varam atrast gan priekšrocības, gan arī savus trūkumus.
Vispārīgi runājot, mājmācība noteikti ir labākais variants ikvienam bērnam. Bērns var mācīties drošā vidē saskaņā ar savu individuālo tempu, pieeju, un interesēm, netiek arī saraustītas attiecības ar vecākiem un brāļiem vai māsām.
Taču ne ikvienam vecākam ir piemērota mājmācība. Dažādām ģimenēm ir dažādas situācijas, un daudzām ģimenēm mājmācība nav piemērota. Piemēram, ja abi vecāki strādā pilnu slodzi (turklāt ne no mājām) vai ja ģimenē ir tikai viens vecāks (kuram vēl jārūpējas par mazāko brāli vai māsu, vai varbūt pat arī nespēcīgu vecvecāku).

↑ Uz sākumu

Vai mājmācība mums derēs?


Lemjot par mājmācību, vecākiem vispirms ir kārtīgi jāizsver, kāpēc viņi vēlas mājmācību un ko vēlas ar to sasniegt. Kad mērķi ir nodefinēti, turpmākie apsvērumi būs vieglāki.
Vai mācību vielas apguves temps un veids skolā ir piemērots bērna temperamentam un spējām? Vai mēs kā ģimene spējam nodrošināt tikpat labu vai labāku atbalstu bērnam mācībās? Vai skolā bērns gūst apstiprinājumu mūsu ģimenei svarīgām vērtībām un pasaules redzējumam? Vai skolas dēļ netiek bojātas bērna attiecības ar vecākiem un brāļiem, māsām? Vai, mācoties mājās, bērnam ir pietiekami regulāra saskarsme ar citiem cilvēkiem? Vai skolā ir pietiekami droša vide?
Jāatceras, ka līdzīgi kā dažādās skolās apmācības process notiek dažādā veidā, tempā un ar dažādām metodēm un materiāliem, arī mājmācībā ir dažādas metodes. Viena metode derēs vienai ģimenei, bet nederēs citai.
Tāpat jāņem vērā, ka dažādos dzīves posmos atbilde uz šo jautājumu var atšķirties. Dažkārt pat var būt tā, ka ģimenē viens bērns ir mājmācībā, bet otrs iet klātienē skolā.
Visbeidzot, ja kādā brīdī saprotat, ka mājmācība tomēr Jūsu ģimenei neder, vienmēr ir iespēja turpināt mācības kādā tālmācības programmā vai klātienē skolā.

↑ Uz sākumu

Vai es varēšu bērnam iemācīt fiziku vai ķīmiju?


Šim jautājumam ir vairākas šķautnes.

Pirmkārt, fiziku, ķīmiju, algebru vai citus "sarežģītus" priekšmetus sāk mācīt tikai pēc 6.klases, kas saskaņā ar likumdošanu ir pēdējais mājmācības gads.

Otrkārt, kā rāda to valstu pieredze, kur mājmācība ir atļauta arī vecākiem bērniem, kā arī to Latvijas vecāku pieredze, kuri turpina iesaistīties mācību procesā arī tad, kad bērns turpina mācīties, piemēram, tālmācībā, mājmācības bērni sekmīgi apgūst šādu priekšmetus arī tad, ja viņu vecāki nav fizikas, ķīmijas vai matemātikas profesori.
Iemesls tam ir tāds, ka parasti mājmācības vecāki sevi redz ne tik daudz kā skolotājus, kuri savas zināšanas nodot skolēniem, bet kā palīgus un atbalstu bērniem, kuri jau no mazotnes paši mācās atrast informāciju un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Kad pienāk laiks mācīties fiziku un ķīmiju, bērni jau parasti ir kļuvuši krietni patstāvīgāki. Ja nu tomēr vecāki tomēr paši nejūtas pietiekami kompetenti vai nav pietiekami pārliecināti par saviem bērniem, pastāv dažādas iespējas papildināt zināšanas ārpus mājas - mūzikas skolā, fizikas pulciņā; arī skola, kur bērns ir reģistrēts, parasti spēj sniegt kādu atbalstu.

Treškārt, diemžēl fakts, ka šis jautājums tiek uzdots, norāda uz to, ka pašas skolas nespēj skolēniem sniegt tādu pamatizpratni par šiem priekšmetiem, lai vēlākajā dzīvē, kad tie paši kļūst par vecākiem (un kad pirms testiem "iezubrītās" atbildes un definīcijas ir sen aizmirstas), viņi varētu atbalstīt savus bērnus.
Nereti tieši tas ir viens no iemesliem, kādēļ vecāki izvēlas mājmācību.

↑ Uz sākumu

Vai mājmācība izmaksā dārgāk nekā skola?


Vispārīgi runājot, mājmācība parasti izmaksā mazāk, taču uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes.

No vienas puses, mājmācības izmaksas var būt ļoti zemas, ja vecāki izvēlas lētākus vai lietotus mācību materiālus, pielieto izdomu, izmanto par brīvu pieejamus resursus internetā un ja bērni apmeklē bezmaksas pulciņus un bibliotēkas. Turklāt samazinās transporta izdevumi, nav jāmaksā par skolas somām, treniņtērpiem, modīgām drēbēm, jaunāko iPhone modeli, par "brīvprātīgiem" ziedojumiem klases fondiem un dāvanām utt.
No otras puses, mājmācības izmaksas var būt arī augstas, ja vecāki izvēlas dažādas papildus grāmatas, enciklopēdijas, materiālus un ierīces, ja mācību procesā bērni daudz izmanto ceļošanu un apmeklē dārgus pulciņus.

Tātad lielā mērā mājmācības izmaksas ir atkarīgas no pašas ģimenes izvēlēm.
Atsevišķās situācijās vai reģionos mājmācības izmaksas var ietekmēt skolas izvēle. Ja bērni ir reģistrēti privātskolā, tad noteikti būs jāmaksā mācību maksa. Taču Latvijā ir arī valsts un pašvaldības skolas, kas pieņem mājmācības bērnus un tajās mācību maksa netiek prasīta.

Visbeidzot, svarīgs faktors ir tas, ka kādam no vecākiem būs jāvelta vairāk laika bērnu mācībām un visdrīzāk to nevarēs apvienot ar pilnas slodzes darbu. Teorētiski, protams, ir iespējams, ka abi vecāki strādā pilnu slodzi, taču praktiski to ļoti reti kad var izdarīt un lielākai daļai ģimeņu šāda situācija nebūtu piemērota. Parasti mājmācības ģimenēs viens vecāks strādā pilnu slodzi un otrs vai nu nestrādā vai arī strādā daļējas slodzes darbu, lai varētu piedalīties mājmācības procesā.

↑ Uz sākumu

Vai "nauda seko skolēnam" arī mājmācībā?


Nauda "seko" ikvienam skolēnam, taču līdz pašam skolēnam tā nenonāk. Tāpat kā klātienes skolas skolēns (vai tā vecāki) nesaņem naudu, tāpat arī mājmācības skolēna ģimene nesaņem nekādu naudu.
Princips "nauda seko skolēnam" attiecas uz skolu, nevis skolēnu. Arī mājmācības gadījumā tā ir skola, kurā ir reģistrēts mājmācības skolēns (saskaņā ar Izglītības likumu ikvienam mājmācības bērnam jābūt reģistrētam kādā izglītības iestādē).

↑ Uz sākumu

Kā uzsākt mājmācību?


Lai nokārtotu vajadzīgās formalitātes, vispirms nepieciešams izvēlēties skolu, kas atbalsta un izprot mājmācību un ar kuru, jūsuprāt, jūsu ģimenei būs līdzīgs redzējums un laba sadarbība.

Nākamais solis ir iegūt psihologa atzinumu, ka psiholoģisku iemeslu dēļ bērnam būtu labāk mācīties mājās (vai arī ārsta izziņu, ka mājmācība ir ieteicama bērna veselības stāvokļa dēļ).
Psihologa atzinumam NAV jānorāda uz kādām psiholoģiskām problēmām, bet gan uz psiholoģiskiem un/vai emocionāliem apstākļiem, kas bērnam var tikt labāk nodrošināti ģimenē, nevis skolā.
Mājmācībai (atšķirībā no mājapmācības) NAV nepieciešama izziņa no pedagoģiski medicīniskās komisijas.

Visbeidzot, nepieciešams uzrakstīt iesniegumu skolai par uzņemšanu skolā un vēlmi mācīt bērnu mājās.
Sīkāka informācija sadaļā "Likumdošana".

Vēl svarīgāk par formalitātēm ir visai ģimenei pašai sagatavoties šim Latvijas sabiedrībā neierastajam dzīvesveidam. Jūs kā vecāki vislabāk par citiem zināsiet sava bērna temperamentu, mācīšanās stilu, stiprās un vājās puses. Ņemiet to vērā un izvēlaties jums visiem atbilstošāko mājmācības metodi un izplānojot, kāda būs mājmācības ikdiena jūsu ģimenē.
Taču atcerieties, ka mājmācība ir ceļš, ko ejat visi kopā, nevis sekošana dzelžainiem priekšrakstiem. Tādēļ, kad nepieciešams, nebaidieties izmainīt savu mājmācības pieeju, mācīšanās stilu, izmantotos mācību materiālus un ikdienu.
Ja bērns pirms mājmācības uzsākšanas ir ilgāku laiku mācījies skolā, nereti ir ieteicams "atklimatizēšānās" periods, lai ģimene pierastu pie jaunā dzīvesveida un atrastu sev piemērotāko mācīšanās pieeju.

Visbeidzot, atrodiet līdzīgi domājošus vecākus tuvākā apkārtnē, ar kuriem varat dalīties grūtībās, priekos un idejās. Aicinām arī iesaistīties Ģimeņu skolu apvienības darbībā.

↑ Uz sākumu

Vai man jāpaziņo kādai iestādei, ka es mācu savus bērnus mājmācībā?


Saskaņā ar Izglītības likumu mājmācība ir atļauta tikai no 1.-6. klasei, un visiem mājmācības bērniem ir jābūt reģistrētiem kādā akreditētā izglītības iestādē, kas nodrošina pamatizglītības apguvi.
Kad ar izvēlēto skolu viss ir sarunāts un vajadzīgie dokumenti nokārtoti (sk. iepriekšējo jautājumu), vecākiem nevienai citai iestādei vairs nav nekas jāziņo.

↑ Uz sākumu

Kāda ir mājmācības ģimenes ikdiena?


Mājmācība katrā ģimenē atšķiras tāpat kā ģimenes atšķiras savā starpā.

Piedāvājam iepazīties ar dažu ģimeņu pieredzi.

↑ Uz sākumu

Vai mājmācības bērniem jākārto kādi pārbaudes darbi, testi vai eksāmeni?


Saskaņā ar Izglītības likumu visiem mājmācības bērniem ir jābūt reģistrētiem kādā akreditētā izglītības iestādē, kam ir tiesības noteikt dažādus nosacījumus, tostarp attiecībā uz pārbaudes darbiem.
Līdz ar to dažādu pārbaudes darbu veids un regularitāte ir atkarīga no tās skolas, kurā bērni ir reģistrēts.
Papildus tam mājmācības bērniem, tāpat kā visiem skolēniem, ir jānokārto obligātie valsts pārbaudes darbi 3. un 6. klasē.

↑ Uz sākumu

Vai ģimeņu skolu apvienība ir reliģiska biedrība?


Nē, ĢSA nav nedz kristīga, nedz vispār reliģiska biedrība, tāpēc nav nekādu nosacījumu attiecībā uz ticības uzskatiem. Biedrībā tiek uzņemts ikviens, kam rūp un interesē tas, lai bērni iegūst izglītību ģimenē. Mūsu biedrības rindās ir bijuši gan ateisti, gan dažādu konfesiju kristieši, gan musulmaņi, gan citu ticību pārstāvji.
Jāņem vērā, ka daļa biedru, daloties par savu personīgo pieredzi semināros, sapulcēs vai personīgās sarunās par mājmācību, piemin Dievu kā neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu. Tiem, kuriem ir citādi reliģiskie uzskati, tas tā arī jāuztver - tikai kā cita biedra pieredzes daļa, pret ko jāizturas ar cieņu. Nevienam biedram nav nedz pienākuma pieņemt, nedz arī tiesību ierobežot otra ticības pārliecību.

↑ Uz sākumu

Vēlos uzdot citu jautājumu...


Ja Jums ir cits jautājums, uz ko meklējat atbildi, varat rakstīt mums uz gimenuskoluapvieniba@gmail.com vai sazināties ar kādu no mūsu kontaktpersonām:
  • Lelde (Rīgas apkaime), tel. 22032369
  • Rita (Jelgavas apkaime), tel. 26578189
  • Inga (Kuldīgas apkaime), tel. 26464348
  • Aiga (Kuldīgas apkaime), tel. 26647555
Aicinām arī ieskatīties sadaļā par mājmācības mītiem.

↑ Uz sākumu