piektdiena, 2021. gada 26. marts

Kļūdas mājmācībā? Nekļūdās tas, kas neko nedara.

Ļaut mājmācībai tapt par skolu.

Mājmācībai jau nebūtu jēgas, ja viss, kas raksturīgs skolai, tikai mainītu lokāciju uz mājām, kur bērna priekšā jau stāv vecāks skolotāja lomā un pastāv tie paši noteikumi. Mācību process un vide var būs pavisam atšķirīgi, jo savās mājās un bērna izglītošanā noteicēja ir pati ģimene. Vecākam jāpaliek vecākam, kas atbalsta, ierosina, mierina un iepazīs pasauli, esot blakus.

Vecākam neizprast pašam sevi.

Mums katram ir sava pieredze ar mācībām, attiecībās un komunikācijā ar ģimeni, audzināšanas kļūdās un aizspriedumos. Cik labi mēs izprotam sevi un emociju cēloni, kad kārtejo reizi varam sadusmoties par bērna izdarību? Mirklī, kad atklājas vecāku iekšējie ievainojumi un personīgās problēmas, bērni var atspoguļot to. Pavadot ar bērniem mājmācībā daudz laika, vecākiem jābūt godīgiem pret sevi un jāizzina pašam sevi. Tas būtu viens no lielākajiem vacāka mājasdarbiem mājmācībā.

Nepietiekami sagatavot ģimeni un bērnu mājmācībai.

Izglītībai ģimenē sākas ar domām par mājmācību, jo tai ir nepieciešams iepriekš sagatavoties. Pastāv daudzi jautājumi, uz kuriem jāatrod atbildes, sperot pirmos soļus mājmācībā. Vecākiem ir jāparūpējas par vidi, jāsaprot, kā, piemēram, apvienot mācības ar darbu vai ļaut strādāt tikai vienam vecākam. Ir ieteicams uzzināt citu majmācības ģimeņu pieredzi. Nedzīkst aizmirst arī par bērna sagatavošanu un jāļaujas jaunam dzīves piedzīvojumam kopā.

Neatbilstoša slodze.

Pieņemts uzskatīt, ka mācību satura apguvei ir nepieciešams veltīt daudz mazāk laika, veltot pārējo laiku ģimenei un savām interesēm, vai arī, veltot vairāk laika mācībām, ir iespējams apgūt programmu ātrāk. Protams, katrs vecāks vēlas bērnam pašu labāko, bet pastāv iespēja krist galejībās. Šajā mirklī var rasties neatbilstoša bērnam slodze. Izvērtējiet, cik augstas prasības ir uzliktas, ņemot vērā bērna vajadzības.

Neiepazīt savu bērnu un neizzināt, kādas mācīšanās metodes derēs tieši Jūsu bērnam.

Neskaties uz saplānoto programmu un mājmācības tēlu vecāku prātā, bērnam ir tiesības un nepieciešamība to visu mainīt un pakārtot sev. Cik augstu mazs bērns novērtēs dārgu mācību materiālu, ja tas izrādīsies bērna vajadzībām neatbilstošs? Katrs bērns ir unikāls un ir personība, kura iepazīs pats sevi un vēlas, lai to darītu arī viņa vecāki. Bērnam ir savas vecuma un uztveres īpatnības, intereses un vēlmes. Vecākiem jābūt vērīgiem un zinātkāriem, lai piemeklētu pareizo atslēdziņu dažādās situācijās, t.i., metodes, paņēmienus un pareizus vārdus.

Nepielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Cilvēks pielāgojas jau no pašas pirmās dzīves dienas, ši prasme ļoti noder visas dzīves garumā. Arī mājmācībā jāpielāgojas visiem un visam, jo pastāv apstākļi, kas nav atkarīgi no ģimenes. Svarīgi ir būt radošiem izaicinājumu priekšā un saglabāt mieru, kad dzīvē gadās visādi.

Nepamatotas gaidas un cerība, ka mājmācība atrisinās visas problēmas.

Nomainot mācību formu uz izglītību ģimenē, dažreiz vecāki uzskata, ka bērnam esošās problēmas skolā atrisināsies pašas par sevi. Tā nav, jo ar visām problēmām vai to sekām būs jātiek galā tik un tā. Labā ziņa, ka mājmācībā izaicinājumus būs iespējams neatlikt un atrisināt mīlošas ģimenes lokā daudz ātrāk.

Nepieņemt atbalstu.

Atbildībai par mājmācību nav jāgulstās tikai uz viena vecāka pleciem. Visiem kāda brīdī ir nepieciešams laiks atelpai. Jādara viss iespējamais jau savlaicīgi, lai nepiedzīvotu izdegšanas sindromu. Te palīga var nākt vecvecāki un citi radi, draugi, pulciņi, pedagogi, skola un atbalsta grupas.

Super vecāka sindroms.

Būšana par vecāku un papildus tam arī izglītība ģimenē prasa laiku, tāpēc paspēt visu vienkārši nav iespējams. Vēlme mēģināt visu paspēt un darīt pēc iespējas labāk var radīt problēmas. Kamēr bērns apgūst mācību programmu un bauda mājmācības priekšrocības, vecākiem ir jāmācās pareizi salikt prioritātes un nebēdaties, ja kaut kas neizdodas. Nepārliecinātība par saviem spēkiem var piemist arī varoņiem, bet mūsu bērniem nav jabūt kausimedaļām, lai pierādītu mūsu uzvaras.

Izolētība un hiperaprūpe.


Ja vecāka galvenais mērķis mājmācībā ir pasargāt bērnu no pasaules briesmām, tad pastāv risks, ka bērns nebūs pietiekami sagatavots patstāvīgai dzīvei. Izolēties nav risinājums, jo kaut kad būs jāiziet gaismā. Pieļaut mazāk kļūdu bērnam palīdzēs vērtības, kuras nodod ģimene. Pieņemts uzskatīt, ka bērni atnāk mūsu dzīvē, lai mēs tos tai sagatavotu, dāvātu mīlestību un ļaut šo dzīvi izdzīvot.

Bērniem un pieaugušajiem ir tiesības kļūdīties un mācīties no kļūdām. Svarīgi, laicīgi tās kļūdas pamanīt un saglabāt labas attiecības ģimenē.