MĀJMĀCĪBAS ĢIMEŅU STĀSTI

Ģimeņu Skolu Apvienības" mājmācības ģimenes 2021. gada vasarā satikās brīvdabas nometnē viesu namā "Saulītes" Ķeguma novadā. Nometnes ietvaros vairāki vecāki un bērni piekrita dalīties savā mājmācības pieredzē un pārdomās par ikdienu kopā ar bērniem, iedvesmu un izaicinājumiem, sajūtām mājmācību uzsākot, atbalstu un vēl, un vēl. Paldies visiem brīnišķīgajiem vecākiem: Rutai Lindei, Jānim un Maritai Veldrēm, Elīnai Auzarējai-Auzerei, Dacei Polei, Dārtai Rundelei un Gunai Šnē! Kā arī bērniem, kas dalījās savās pārdomās, salīdzinot mājmācību ar skolu un tālmācību, stāstot par kopīgiem projektiem ar citiem mājmācības bērniem un saviem talantiem. Video ideja, intervijas: Guna Šnē Video operators: Raitis Va
lainis

ĢSA ģimeņu laivu brauciens

Iedvesmai kaut kas pozitīvs - atskats uz ĢSA ģimeņu laivu braucienu 2021.gada 13.-14. augustā pa Abavu.

Brīnišķīgs notikums un piedzīvojums mums visiem. Šoreiz organizēšanas iniciatīvu uzņēmās mūsu biedre Dārta Rundele, liels paldies par to! 

Mammu sarunas

Aicinām noskatīties mājmācības mammu sarunas ŠEIT

Grūtības un izaicinājumi mājmācībā

Viens no izglītības ģimenē stūrakmeņiem ir nodot saviem bērniem ģimenes vērtības, neļaujot tās izkropļot pastāvošās izglītības sistēmas ietekmei. Iegūstot izglītību ģimenē, bērna galvenais skolotājs ir vecāks, kurš ir uzņēmies par to atbildību un vada mācību procesu tā, kā bērnam ir vispiemērotāk un harmoniskāk.

Šobrīd, kad valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ tiek praktizēta attālinātā mācīšanās, daudzas ģimenes izvēlas mājmācību, lai pasargātu savus bērnus no iespējamām sekām. Savukārt lielākajai daļai skolu vadības un pedagogu trūkst izpratnes par to, ar ko atšķiras attālinātā mācīšanās no mājmācības. Nereti šīs lietas tiek jauktas un tas būtiski apgrūtina mājmācības ģimeņu ikdienu, jo īpaši to ģimeņu, kuras šobrīd meklē iespējas pāriet mājmācībā. Nereti šīs ģimenes sastopas ar birokrātiju, neiejūtību, neizpratni un pat nevēlēšanos sadarboties no skolas puses.

Apkopojot mājmācības ģimeņu pieredzes stāstus un viedokļus, izkristalizējas galvenās grūtības, ar kurām tās saskaras šajā laikā:

Kļūdas mājmācībā? Nekļūdās tas, kas neko nedara.

Ļaut mājmācībai tapt par skolu.

Mājmācībai jau nebūtu jēgas, ja viss, kas raksturīgs skolai, tikai mainītu lokāciju uz mājām, kur bērna priekšā jau stāv vecāks skolotāja lomā un pastāv tie paši noteikumi. Mācību process un vide var būs pavisam atšķirīgi, jo savās mājās un bērna izglītošanā noteicēja ir pati ģimene. Vecākam jāpaliek vecākam, kas atbalsta, ierosina, mierina un iepazīs pasauli, esot blakus.

Vecākam neizprast pašam sevi.

Mums katram ir sava pieredze ar mācībām, attiecībās un komunikācijā ar ģimeni, audzināšanas kļūdās un aizspriedumos. Cik labi mēs izprotam sevi un emociju cēloni, kad kārtejo reizi varam sadusmoties par bērna izdarību? Mirklī, kad atklājas vecāku iekšējie ievainojumi un personīgās problēmas, bērni var atspoguļot to. Pavadot ar bērniem mājmācībā daudz laika, vecākiem jābūt godīgiem pret sevi un jāizzina pašam sevi. Tas būtu viens no lielākajiem vacāka mājasdarbiem mājmācībā.

Galvenie iemesli, kāpēc ģimenes izvēlās mācīt bērnus mājmācībā

Katrs vecāks agri vai vēlu nokļūst izvēles priekšā, kad jāpieņem lēmums vienā no svarīgākajiem jautājumiem, t.i, par bērna izglītību. Izglītības kalpo par pamatu daudzām lietām, bet kāds ir pamatojums, izvēloties izglītot savus bērnus ģimenē? Izskatīsim dažus iemeslus.

 Ģimenes būšana kopā un ģimenes vērtību nodošana bērniem.

 

Jēdziens “izglītība ģimene” pats par sevi liek saprast, ka mājskolojot bērnus, viens no galvenajiem mērķiem ir dot bērnam izglītību tieši ģimenē, nododot tās vērtības un uzņemoties atbildību par bērna audzināšanu. Izglītošanā ģimenē ir iespējams iesaistīt arī radiniekus, kopīgi veidojot bērnā drošības sajūtu un pašpārliecinātību par sevi ar savu nostāju par daudzām lietām, ar ko viņam nāksies saskarties dzīvē. Kopābūšana ļauj atgūt dārgo laiku, kas ikdienas steigā ģimenei tiek laupīts. Šo laiku ir nepieciešams veltīt ciešu un labvēlīgu attiecību veidošanai, jo ģimene ir sabiedrības pamatvērtība, bet bērnam pamats ir ģimene.

Caurviju prasme- SADARBĪBA

        Viena no sešām caurviju prasmēm ir sadarbības prasme. Kā mājmācības bērni attīsta prasmi sadarboties dažādās grupās, atbalstīt un virzīt konstruktīvu grupas sadarbību, kā bērni iesaista un izmanto grupas dalībnieku daudzveidīgās zināšanas, prasmes un pieredzi, lai nonāktu pie labākā iespējamā rezultāta, orientējoties uz kopējo labumu un grupai nozīmīgiem mērķiem?

        Lai noskaidrotu, kā mājmācības ģimenēs tiek apgūta un attīstīta sadarbības prasme starp bērniem, tika aptaujāti mājmācības ģimeņu vecāki.

        Mājmācības ģimenes atzīst, ka bērniem sadarbības prasmes tiek attīstītas ikdienā ik uz soļa un tas notiek pat veiksmīgāk, nekā izglītības iestādē, kur nereti bērna iniciatīva ir noniecināta pašos pamatos. Mājmācības bērniem nav tik sāpīgas noraidījuma pieredzes kā bērnudārzā un skolā gājušajiem. Ģimenē parasti bērni viens otru neizsmej, vai arī, ja tas notiek, tas nav tik traumatiski kā skolas vidē starp svešajiem. Turklāt, vienmēr ir blakus atbalstoši pieaugušie, kuri palīdz risināt problēmsituācijas, pieejot katrai situācijai un bērniem individuāli.

Jautājumi un mīti

"Mājmācībā bērns nevar socializēties!"
"Kā man sākt mājmācību?"
"Mājmācībā mācās tikai 'savādie' bērni!"
"Vai tad vecāki var mācīt savus bērnus?"