Likumdošana

Salīdzinot ar daudzām citām valstīm, Latvijas likumdošana ir labvēlīga mājmācības ģimenēm.

Mājmācība (bērnu izglītošana savā ģimenē) Latvijā ir atļauta ar likumu sākot ar pirmsskolu līdz 6. klasei (ieskaitot). Pēc 6. klases mācības mājās var turpināt neklātienē, pašizglītībā vai tālmācībā.

Saskaņā ar likumu arī mājmācības bērni jāreģistrē jebkurā no izglītības iestādēm. Lai to izdarītu, nepieciešams vienoties ar attiecīgo iestādi un iesniegt iesniegumu par izglītības iegūšanu ģimenē. Tiesa, izglītības iestādēm nav pienākums reģistrēt mājmācības bērnus, tāpēc nereti vecākiem savi mājmācības bērni jāreģistrē attālākās skolās.

Neskatoties uz to, ne pašvaldībai, ne citai institūcijai nav tiesību aizliegt vecākiem savus bērnus mācīt pašiem savā ģimenē.

Latvijā mājmācību tiesiski regulē šādi normatīvie akti:

• Latvijas Republikas Satversme,

• Izglītības likums,

• Vispārējās izglītības likums,

• Ministru kabineta noteikumi Nr. 11.

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSME

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības:

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.
112. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

IZGLĪTĪBAS LIKUMS

8.pants. Izglītības ieguves formas

1. Ir šādas izglītības ieguves formas:
   1) klātiene;
   2) neklātiene;
   3) tālmācība;
   4) pašizglītība;
   5) izglītība ģimenē.
2. Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, neklātienes, kā arī tālmācības formā. Pirmsskolas izglītības programmas īsteno klātienes formā. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas īsteno neklātienes un tālmācības formā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos vispārējās izglītības programmas īstenošanas kritērijus un kārtību.
3. Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.
4. Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstākās izglītības programmām.
   

17.pants. Pašvaldību kompetence izglītībā

3. Pašvaldība:
   18) sniedz konsultatīvu palīdzību bērnu audzināšanā, kā arī nodrošina atbalsta pasākumus izglītojamiem un viņu ģimenēm. 
   

18.pants. Pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde

1. Lai īstenotu savas funkcijas izglītības pārvaldes un izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā, pašvaldība izveido izglītības pārvaldes iestādi.
2. Izglītības pārvaldes iestāde:
   2) organizē metodisko, zinātnisko, informatīvo un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamiem, pedagogiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm (izņemot augstskolas un koledžas) izglītības kvalitātes nodrošināšanai;
   14) sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veido atbalsta pasākumu sistēmu pašvaldības izglītojamiem un viņu ģimenēm.
   

19.pants. Izglītības atbalsta iestāde

1. Izglītības atbalsta iestāde ir valsts, pašvaldību, kā arī citu juridisko un fizisko personu dibināta iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt metodisko, zinātnisko, informatīvo un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamajiem, pedagogiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.

51.pants. Pedagoga vispārīgie pienākumi

1. Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi:
   6) sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos.

57.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā

1. Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:
   1) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;
   2) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;
   4) sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām.
   

58.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi

1. Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums:
   1) savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;
   2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, tai skaitā ar pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos - ar pašvaldību, ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus, vispārējās uzvedības un ētikas normas;
   3) ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses;
   4) informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
2. Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, ar pašvaldību bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos, kā arī par savlaicīgas informācijas sniegšanu par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.
3. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1.panta 12.⁵ punkta "n" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus.
4. Šā likuma 31.panta trešās daļas 5.punktā minētais izglītības iestādes padomes lēmums ir saistošs vecākiem (personām, kas realizē aizgādību).
   

VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS LIKUMS

20.¹ pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums

1. Bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta.
   1.¹ Izglītības iestāde veic speciālo vajadzību izvērtēšanu katram izglītojamam, kas uzsāk obligāto izglītību izglītības iestādes īstenotajā pirmsskolas izglītības programmā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku, un nodrošina nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē izglītojamam ar speciālām vajadzībām.
   
2. Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.
   

22.pants. Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana

Pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādē vai citā izglītības iestādē, kā arī ģimenē, saņemot metodisku palīdzību izglītības iestādē, kura īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, vai pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.

24.pants. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri

1. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri sniedz vecākiem un izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanā skolai.
2. Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi.
3. Kārtību, kādā vecāki saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka dibinātājs.
   

32.pants. Pamatizglītības obligātums

1. Pamatizglītības ieguve ir obligāta.
2. Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.
3. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu.

MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI Nr. 11
„Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”

II. Izglītojamā uzņemšanas kārtība izglītības programmā

2. Izglītojamo uzņem izglītības programmā, pamatojoties uz izglītības iestādes vadītājam (turpmāk - vadītājs) adresētu rakstveida iesniegumu (turpmāk - iesniegums par uzņemšanu), ko iesniedz viens no izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk - vecāks), pilngadīgs izglītojamais vai par ieslodzītā resocializāciju atbildīgā amatpersona (turpmāk - atbildīgā amatpersona).
3. Iesniegumā par uzņemšanu norāda:
   3.1. nepilngadīga izglītojamā vecāka vai pilngadīga izglītojamā, vai atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu;
   3.3. izglītojamā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja piešķirts) un dzimšanas datumu;
   3.4. izglītojamā deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi vai papildu adresi Latvijā pirms reemigrācijas;
   3.5. izvēlētās speciālās pirmsskolas izglītības grupu (ja attiecināms);
   3.6. izvēlētās izglītības programmas nosaukumu un kodu;
   3.7. izvēlētos mācību priekšmetus (kursus) (ja attiecināms);
   3.8. saziņai ar izglītības iestādi - vecāka deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi vai atbildīgās amatpersonas institūciju, kuru tā pārstāv, un vecāka, pilngadīga izglītojamā vai atbildīgās amatpersonas elektroniskā pasta adresi (ja ir) vai oficiālo elektronisko adresi.
   
4. Iesniegumam pievieno:
   4.1. iepriekš iegūto izglītību apliecinošā dokumenta kopiju vai tā dokumenta kopiju, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi (ja tādi ir), uzrādot vadītājam oriģinālu, izņemot gadījumu, ja izglītojamo uzņem speciālās pirmsskolas izglītības grupā un vispārējās izglītības programmas 1. klasē;
   4.2. kopiju lēmumam par izglītības dokumenta atzīšanu izglītības turpināšanai, uzrādot vadītājam oriģinālu, ja izglītību apliecinošais dokuments vai dokuments, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, izsniegts citā valstī;
   4.3. bērna medicīnisko karti (veidlapa Nr. 026/u), uzņemot izglītojamo speciālās pirmsskolas izglītības grupā vai vispārējās izglītības programmas 1.-12. klasē, iesniedzot to līdz lēmuma pieņemšanai par izglītojamā uzņemšanu izglītības programmā, izņemot ārzemnieku, kurš ir pieprasījis patvērumu vai kuram piemēro izraidīšanas procedūru;
   4.4. izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) pilngadīgam izglītojamam, iesniedzot to līdz lēmuma pieņemšanai par izglītojamā uzņemšanu izglītības programmā, izņemot ārzemnieku, kurš ir pieprasījis patvērumu vai kuram piemēro izraidīšanas procedūru;
   4.5. pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu, pedagoģiski medicīniskās komisijas, izglītības un skolu vai klīniskā un veselības psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga atzinumu par izglītības programmas apguvē nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem (ja attiecināms).
   
5. Izglītojamo ar direktora rīkojumu uzņem vispārējās izglītības iestādes atbilstošā klasē vienā izglītības programmā.
12. Vadītājs pēc izglītojamā uzņemšanas izglītības programmā, pamatojoties uz vecāka iesniegumu, ir tiesīgs ar rīkojumu uz vienu mācību gadu* noteikt, ka pamatizglītības pirmā posma** izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu, izņemot speciālo pamatizglītību, izglītojamais apgūst ģimenē un ka par to ir atbildīgi viņa vecāki, ja:
    12.1. iesniegumam pievieno ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu izziņu par izglītojamā veselības stāvokli vai klīniskā un veselības psihologa izsniegtu atzinumu*** par izglītojamā psiholoģisko stāvokli, kura dēļ izglītojamam ir nepieciešams attiecīgās pamatizglītības programmas daļas mācību saturu apgūt ģimenē;
    12.2. izglītības iestāde nodrošina vecākam iespēju pastāvīgi iepazīties ar aktuālo attiecīgās pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu, mācību priekšmetu programmām un mācību saturu;
    12.3. izglītības iestāde nodrošina iespēju vecākam ne retāk kā reizi mēnesī saņemt mācību priekšmeta pedagoga konsultāciju;
    12.4. izglītības iestāde ne retāk kā divas reizes semestrī novērtē izglītojamā mācību sniegumu.

* Skat. Mājmācība skolēniem.

**  Pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1. klases līdz 6. klasei. (Vispārējās izglītības likums, 30. pants).

*** Psihologa atzinumam NAV jānorāda uz kādām psiholoģiskām problēmām, bet gan uz psiholoģiskiem un/vai emocionāliem apstākļiem, kas bērnam var tikt labāk nodrošināti ģimenē, nevis skolā (skat. Kā uzsākt mājmācību?).