Mīti par mājmācību

Mājmācība Latvijas sabiedrībā pamazāk kļūst aizvien redzamāka. Tomēr no veciem aizspriedumi ir grūti tikt vaļā un sabiedrībā joprojām ir daudzi mīti par mājmācību. Piedāvājam dažus no tiem:


Mājmācības bērni nevar pilnvērtīgi socializēties.


Šis ir visizplatītākais mīts par mājmācību. Cilvēki bieži uzskata, ka mājmācības bērni visu dienu pavada istabā vai labākajā gadījumā savā iekšpagalmā stingrā vecāku uzraudzībā, neredzot citus cilvēkus, un tādējādi neiemācās pilnvērtīgi komunicēt ar citiem.
Taču tā nemaz nav, un mājmācības bērni regulāri komunicē ar dažādiem cilvēkiem (sk. mītu par augšanu "četrās sienās").

Bērns sociālās iemaņas apgūst vispirms ģimenē un tad pakāpeniski ar cilvēkiem ārpus ģimenes. Taču ja 2-3 gadīgs vai pat 6-7 gadīgs bērns pēkšņi tiek "iemests" vienaudžu pūlī (bērnudārzā vai skolā) ar minimālu pieaugušā atbalstu, tas nenāk par labu viņa sociālajai pieredzei. Pretējā gadījumā vislabākās sociālās prasmes būtu bērnu namu bērniem (kuri visu laiku pavada kopā ar citiem bērniem), bet kā zināms, tas diemžēl nebūt nav tā.

Izglītības veids pats par sevi negarantē socializēšanos. Tā ir atkarīga vispirms no paša bērna temperamenta, kā arī ģimenes un dzīvesvietas apstākļiem. Nomaļās vietās dzīvojošiem bērniem vai tiem, kuri nāk nelabvēlīgām ģimenēm (kas var būt arī turīgas, taču nespējīgas nodrošināt emocionālās vai citas vajadzības), var būt problēmas saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Tas vien, ka bērns iet tradicionālā skolā, nenozīmē, ka viņam nebūs grūtības ar socializēšanos.

Savā ziņā mājmācības bērniem pat ir labākas iespējas izkopt pozitīvas sociālās prasmes (par ko liecina ne viens vien pētījums Rietumu valstīs - Latvijā tādu pētījumu nav). Kaut arī viņiem nav tik liels apkārtējo cilvēku skaits, attiecības ar apkārtējiem parasti ir pozitīvākas un konstruktīvākas. Turklāt, kas ir ļoti svarīgi, mājmācības vecākiem (kuri ir vislabākie savu bērnu pazinēji) ir vieglāk nodrošināt to, lai bērna socializēšanās pieredze ir pakāpeniska un saskaņā ar bērna temperamentu un vecumu.

↑ Uz sākumu

Mājmācības bērni aug "četrās sienās" vai "burbulī", bet skola sagatavo īstajai dzīvei.


Šis arī ir ļoti izplatīts mīts. Tas galvenokārt radies no mēdijos parādītām ļoti radikālām ģimenēm, kam nav pieņemama mūsdienu sabiedrība kopumā, un kas izvēlas ekstrēmu dzīvesveidu norobežojoties. Taču vairums mājmācības ģimeņu ir ļoti aktīvas un nedzīvo tikai "četrās sienās". Viņu bērni pamata mācību vielu apgūst ātrāk nekā klātienes skolēni (jo nav jāveltī laiks daudzām ar mācībām nesaistītām lietām, nekārtībām klasē utt.), tādēļ bērniem paliek vairāk laika pulciņiem un kopīgām aktivitātēm ar citiem. Bieži mājmācības ģimeņu bērni kopīgi dodas uz nodarbībām muzejos, zooloģiskajā dārzā un citur, iet pārgājienos u.tml.

Dzīve "burbulī" (hiperaprūpe jeb pārspīlētas rūpes par bērnu) ir iespējamas dažādās ģimenēs neatkarīgi no izglītības iegūšanas veida. Šādā situācijā vecāki pārāk cenšas izdabāt bērna vēlmēm un cenšas pasargāt bērnu no vismazākajām grūtībām (reālām vai iedomātām), neļaujot bērnam pašam veikt veselīgas izvēles un reālu saskarsmi ar citiem. Absolūti lielākajai mājmācības ģimeņu šāda attieksme nav pieņemama. Tieši otrādi - tās izvēlas mājmācības ceļu, lai bērni būtu tuvāk reālajai dzīvei, un cenšas mudināt bērnus aug patstāvīgiem un spējīgiem pašiem veikt izsvērtas izvēles.

Turklāt skola pati par sevi nebūt nav labākais veids, kā sagatavot bērnu īstajai dzīvei. Ja vien kāds neizvēlas savu karjeru veidot skolā, vairumam skolas "īstā dzīve" beidzas pēc 12.klases absolvēšanas. Reālajā dzīvē lielākajai daļai cilvēku ikdienas kārtība un saskarsmes veids ar citiem ļoti atšķiras no skolas kārtības un saskarsmes veida.

↑ Uz sākumu

Mājmācība der tikai bērniem ar attīstības traucējumiem.


Tieši otrādi - mājmācība ir ļoti piemērota talantīgiem, zinātkāriem bērniem, jo tā ir individuāla apmācība, ko skolās ir grūti nodrošināt. Individuālas apmācības laikā ir iespēja iedziļināties mācību vielā daudz vairāk kā skolotājs spētu stundas laikā klasē, kad ir ierobežots laiks un dažāda zināšanu/intereses līmeņa citi skolēni. Kā zināms, bieži skola nespēj sniegt talantīgiem bērniem nepieciešamo izglītības pieeju, kuri skolas solā garlaikojas un dažkārt pat zaudē interesi par zināšanu apguvi.
Tāpat mājmācību nereti izmanto skolēni, kas jau agrā vecumā ļoti nopietnā līmenī nodarbojas ar sportu, mūziku, aktiermākslu u.tml.

Bērniem ar attīstības traucējumiem parasti tiek noformēta "mājas apmācība", kas nav mājmācība un no tās stipri atšķiras pēc mācību procesa organizācijas un mērķiem. Taču arī bērniem ar attīstības traucējumiem (ja nu vienīgi tie nav ļoti smagi, kur tiešām nepieciešama speciālista palīdzība) der mājmācība, jo vecāki, kas vislabāk pazīst savu bērnu, var vairāk pievērsties un palīdzēt grūtākajās sfērās.

↑ Uz sākumu

Mājmācība der tikai ģeniāliem bērniem.


Ikvienam bērnam ir savas intereses un talanti, un mājmācība var sniegt labākus apstākļus to pamanīšanai un izkopšanai. Nozīmīgs ir laiks, ko vecāks pavada kopā ar bērnu, viņam ir vieglāk ievērot bērna intereses un veicināt tās, nekā paļaujoties uz skolotāju novērojumiem.
Skolā mācību vielas izvēle, atvēlētais laiks, mācīšanas pieeja utt. ir vērsti uz "vidusmēra" skolēnu, lai pēc iespējas efektīvāk varētu mācīt 20 bērnus vienlaicīgi. Taču kā tautā saka: "kas der visam, neder nekam." Tāpēc, tā kā realitātē neviens bērns nav "vidusmēra" skolēns, vispārīgā pieeja nav pilnībā atbilstoša nevienam bērnam. Taču mājmācībā vecāki var nepievērst tik lielu uzmanību vielai, ko bērns jau izprot, un vairāk laika un uzmanību veltīt vielai, kas bērnam padodas grūtāk, kamēr tā ir apgūta; tikmēr skolā bērns šo vielu tā arī neizprastu.

↑ Uz sākumu

Vecāki bez pedagoģiskās izglītības nespēj pilnvērtīgi mācīt savus bērnus.


Savukārt vecāki bez pārtikas tehnologa vai dietologa izglītības nespēj pilnvērtīgi pabarot savus bērnus, vecāki bez stilista izglītības nespēj savus bērnus pilnvērtīgi apģērbt, vecāki bez muzikālās izglītības nedrīkstētu saviem bērniem dziedāt un vecāki bez pirmsskolas pedagoga izglītības nedrīkstētu savus bērnus auklēt, audzināt un mācīt...
Patiesībā vecāki ir tie, kuri vislabāk pazīst savus bērnus un kuri vislabāk zin, kāda pieeja bērnam mācībās vislabāk der. Un ja vecākiem ir spēja mācīt savus bērnus (kas ir praktiski ikkatram vecākam), tad tā ir neatkarīgi no viņu iegūtās izglītības.

Turklāt tā kā "Iespējamās misijas" vai "Mācītspēka" projekta dalībnieki māca skolās lielu apjomu skolēnu bez pedagoģiskās izglītības, tad ikviens var būt skolotājs! Galvenais ir paša motivācija un vēlme mācīties kopā ar bērnu.
Vēl jāpiebilst, ka pedagoģiskā izglītība nebūt negarantē, ka pasniedzējs ir labs skolotājs. Diemžēl, kā daudzi no mums to ir piedzīvojuši, ne katrs skolotājs spēj bērniem iemācīt mācību vielu.

Un tomēr: vai "vecāks parastais" spēj iemācīt bērnam fiziku vai ķīmiju?

↑ Uz sākumu

Tikai turīgi vecāki var atļauties mājmācību.


Mājmācību var atļauties ikviena ģimene, jo lielā mērā mājmācības izmaksas ir atkarīgas no pašas ģimenes izvēlēm, prioritātēm un radošuma.
Svarīgākais finansiālais apsvērums saistās ar to, ka, neskaitot retus izņēmumus, mājmācības ģimenēs viens no vecākiem nestrādā vai strādā tikai nepilnas slodzes darbu. Daudzām ģimenēm tas nav iespējams, taču daudzās ģimenēs tas ir prioritāšu jautājums. Kā nekā, ja bērnus spēj uzaudzināt arī vientuļie vecāki, tad noteikti ir ģimenes ar abiem vecākiem, kuras var atļauties mājmācību - pat ja nākas atteikties no ārzemju ceļojuma, jaunākiem viedtālruņiem vai tamlīdzīgi.
Par to liecina arī Ģimeņu skolu apvienības biedri - mūsu rindās ir vecāki, kas nebūt nav bagāti, bet tomēr izvēlas un spēj mācīt savus bērnus mājās.

Aicinām arī ieskatīties jautājumu un atbilžu sadaļā par mājmācības izmaksām.

↑ Uz sākumu

Bērnus mājās māca tikai konservatīvas kristiešu ģimenes.


Lielākajai mājmācības ģimeņu daļai reliģija nav nozīmīgs faktors mājmācības izvēlei. Kā nekā Latvijā ir vairākas dažādu konfesiju reliģiskas skolas, kur vecāki var sūtīt savus bērnus. Ģimeņu skolu apvienības biedru starpā ir gan kristiešu vai citu reliģiju pārstāvju ģimenes, gan ģimenes, kas nemaz nav reliģiskas.
Parasti galvenie iemesli mājmācības izvēlei ir tam, ka ģimenē bērni varēs iegūt izglītību sev piemērotākā veidā un formā, nevis tādēļ, lai pasargātu bērnus no citiem viedokļiem.

Vairāk par galvenajiem iemesliem, kādēļ vecāki izvēlas mājmācību, varat lasīt jautājumu un atbilžu sadaļā.

↑ Uz sākumu

Mājmācības bērniem tiek liegti tie resursi, kas pieejami skolā.


Dažkārt mājmācības bērniem ir pieejami pat vairāk dažādi resursi nekā skolēniem skolā. Kaut arī parasti skolā ir laboratorija un mūzikas klase ar instrumentiem, taču lielāko mācību laiku skolēni pavada pie mācību grāmatām. Savukārt mājmācības bērni, salīdzinot ar skolas bērniem, vairāk laika mēdz pavadīt dažādās praktiskās nodarbēs, veicot eksperimentus mājās, ejot dabā, apmeklējot muzejus, izstādes, bibliotēku un tml. Tāpat mājmācības bērniem ir vairāk iespēju apmeklēt dažādus fizikas, tehnikas vai sporta pulciņus, mūzikas skolu utt.
Turklāt nereti mājmācības bērni var sarunāt ar skolu, kurā viņi ir reģistrēti, un izmantot pašā skolā esošos resursus.

↑ Uz sākumu

Mājmācības bērni visu dienu tikai izklaidējas.


To bērni varētu atļauties tikai dažus mēnešus, līdz nenokārtotu skolas noteiktās prasības attiecībā uz apgūto. Tā kā mājmācības bērni ir piesaistīti kādai izglītības iestādei, viņu mācību process un rezultāts tiek uzraudzīts no skolas puses.
Kaut arī mājmācības vecāki parasti cenšas mācību procesu padarīt interesantāku nekā skolā, tas nenozīmē, ka viņu bērni tikai izklaidējas. Viņiem tāpat ir jāapgūst mācību viela, jālasa un jāraksta, jāpilda dažādi uzdevumi, jāapmeklē pulciņi utt.
Tiesa, mācības mājās prasa mazāk laika, tādēļ mājmācības bērniem ir vairāk laika savu interešu izkopšanai un bērnības dienu izklaidēm.

↑ Uz sākumu

Mājmācības bērni nepierod pie režīma un vēlāk dzīvē viņiem grūti iekļauties termiņos.


Mājmācības ģimenēm ir režīms. Protams, katrai ģimenei tas atšķiras atkarībā no tās dzīvesveida, vecāku pienākumiem un režīma, pulciņiem un tml. Citiem tas ir brīvāks, citiem tas ir precīzi saplānots. Tā ir īstā dzīve, kur katram cilvēkam, katrai ģimenei ikdiena ir atšķirīga.
Mājmācības bērniem termiņus, laika izjūtu un pienākuma apziņu māca pasākumi, apmeklētās nodarbības, tās reizes, kurās dodas uz skolu konsultēties, uzdotie uzdevumi un kontroldarbi.

↑ Uz sākumu

Mājmācība nav īsti likumīga.


Latvijā mājmācība noteikti ir likumīga - kaut arī ar noteiktiem ierobežojumiem.
Sīkāka informācija sadaļā "Likumdošana".

↑ Uz sākumu