Mājmācības metodes

Piedāvājam konspektīvu pārskatu par biežāk izmantotajām mājmācības metodēm ģimenēs. Ģimenes ir tik dažādas, ka tikai retā var skaidri pateikt: "Mēs mācamies pēc metodes...". Katrai ģimenei ir sava individuāla pieeja, kurā parasti ir apvienotas vairākas metodes; turklāt laika gaitā tajā notiek dažādas izmaiņas.
Tomēr interesentiem varētu būt noderīgi izlasīt par katras metodes ieguvumiem un trūkumiem.

Plašāk pazīstamās mājmācības metodes ir:

Tradicionālā metode


Tradicionālā metode jeb "skola mājās" seko līdzi tradicionālās izglītības sistēmas programmai. Bērni apgūst mācību vielu pēc tādas pašas sistēmas kā skolā, tikai tas tiek darīts mājas apstākļos. Savā ziņā līdzīga tālmācībai, tikai mācību apguvi nekontrolē izglītības iestāde.

Ieguvumi:
  • Tradicionāla. Visiem saprotama, jo tas ir veids kā mēs visi ieguvām izglītību.
  • Atbilst skolu programmai. Izmantojot Izglītības ministrijas apstiprinātas grāmatas, tiek paralēli sekots līdzi skolas programmai un tam, ko māca skolā.
  • Materiālu pieejamība. Ir daudz dažādu mācību grāmatu, darba burtnīcu, interaktīvo materiālu latviešu valodā.
  • Paralelitāte. Jebkurā brīdī var “ielēkt” atpakaļ klasē, ja tiek izmantotas tās pašas mācību programmas.
  • Draudzīgs īstermiņam. Dažreiz mājmācība ir kā īslaicīgs risinājums dzīves situācijai un vecāki zina, ka pēc laika bērni atgriezīsies skolā. Izmantojot “skola mājās” bērni pēc semestra vai gada var atgriezties klasē nejūtoties, ka ir daudz palaiduši garām.
Trūkumi:
  • Saistības. Nav iespējas izvēlēties šomēnes nemācīties par apkurināmā veidiem, ja bērniem interesē zīdītāji.
  • Izdegšanas sindroms. Vecākiem draud izdegšana gadījumā, ja vecāks vēlas pats sameklēt bezmaksas darba lapas, bezmaksas pulciņus un panākt, ka visi bērni no rītiem sēžas pie mācībām. Var būt grūti motivēt bērnus apgūt kādu tēmu, kas neinteresē un nepadodas, izsekot, lai visi priekšmeti katru dienu tiktu izdarīti un lai slimošanas dēļ pagūtu iekavēto.
  • Bērnu skaits. Bieži mācību grāmatās ir paredzēti grupu darbi, dialogi utt. Tad vecākam jādomā, kā tos pārveidot.
  • Neelastīgums. Materiāli var šķist vienmuļi, paredzami, un mācības notiek caur darba burtnīcām, nevis pēc bērnu interesēm.
  • Garas stundas. Salīdzinot ar citām metodēm, šī parasti prasa ilgāku darba cēlienu.
  • Izmaksas. Protams, ir iespējams mācību grāmatas dabūt no skolas bibliotēkas vai aizņemties no citiem. Tomēr, ja grāmatas jāpērk, jārēķinās ar palieliem izdevumiem rudenī (bieži jāpērk ne tikai mācību grāmatas, bet arī skolotāju grāmatas) - sevišķi, ja ģimenē ir vairāki bērni dažādos vecumos.
Piemērota, ja:
  • Jums pašiem sākotnēji vēl nav drosmes vai pieredzes, kā mācīt bērnus mājās.
  • Vēlaties pārejas posmu bērniem, kas nupat pārgājuši no skolas uz mājmācību.
  • Nevēlaties no jauna “izgudrot riteni”. Jums nav nekas pretī izmantot metodes un materiālus, kurus izmanto parastās skolas, lai gan bērnus uz skolu nevēlaties vest.
  • Dodat priekšroku programmai, kuru izveidojuši un apstiprinājuši izglītības eksperti, ministrija.
  • Vēlaties apgūt visu valsts standartā paredzēto.
  • Jums nav nekas pretī ieguldīt naudu mācību līdzekļos.
  • Plānojat bērnus pēc kāda laika pārcelt uz skolu.
↑ Uz sākumu

Tematiskās mācības


Tematisko mācību (angliski "unit study") pieejā dažādi priekšmeti tiek apgūti vienlaicīgi, apskatot kādu izvēlētu tēmu. Tā vietā, lai par viduslaikiem mācītos kā par gadskaitļu un notikumu virkni, bērni var gatavot savu bruņutērpu, gatavot ieročus no koka, no kartona uzbūvēt pils modeli, pētīt senās kartes un dziedāt Gregoriāņu dziedājumus, tādējādi integrēti apgūstot vēsturi, darbmācību, ģeogrāfiju, mūziku utt. Iespējas ir bezgalīgas.

Ieguvumi:
  • Jautri. Mācības pamatā ir jautras un interesantas.
  • Bērnu interešu vadītas. Tematiskās mācības labi sader ar bērnu interešu vadītu mācīšanās procesu un sniedz bērniem gandarījumu un apziņu, ka viņi aktīvi piedalās savā izglītības iegūšanas procesā.
  • Viengabalainība. Vienas tēmas apgūšana caur dažādiem priekšmetiem, dod pilnīgāku priekšstatu par to.
  • Motivē mācīties “vājākos” priekšmetus. Izmantojot šo metodi, vecāki var tēmā ievīt kādu priekšmetu vai mācību, kas bērniem nepatīk vai sagādā grūtības.
  • Dažādi vecumi kopā. Ģimene ar vairākiem bērniem var apgūt kādu tematu visi kopā, tikai katram dodot uzdevumus atbilstoši viņu prasmēm un zināšanām.
Trūkumi:
  • Nepilnīga. Nav gatavu materiālu, metodes aprakstu. Kādi ir tās sasniedzamie mērķi? Kā ar to nosegt visas apgūstamās prasmes? Kādā secībā kompetences mācīt? Šos jautājumus vecākiem jāatbild pašiem.
  • Laikietilpīga. Tematisko mācību idejas un materiāli ir daudz, bet angļu valodā. Tulkošana vai jaunu veidošana prasīs daudz laika.
  • Visu priekšmetu “nosegšana”. Vecākiem jābūt radošiem domājot, kā ar doto tēmu sasaistīt, piemēram, matemātiku, ķīmiju vai gramatiku.
  • Saraustīta. Valoda, vēsture, filosofija, ģeogrāfija un svešvaloda šādā veidā tiek apgūta ļoti interesanti, bet citi priekšmeti - matemātika, ķīmija, bioloģija un fizika - prasa secīgumu un jaunu zināšanu likšanu klāt vecajām. Lēkāšana starp tematiem labi sader ar humanitāriem priekšmetiem, bet eksaktie priekšmeti jāapgūst secīgi. Tādēļ šāda metode būtu savienojama ar kādu tradicionālāku metodi eksakto zinību apgūšanai.
Piemērota, ja:
  • Jums nepatīk, ka skolās priekšmeti ir sadalīti, lai gan dzīvē dažādas zināšanas ir sasaistītas kopā.
  • Vēlaties, lai bērni redz, kā kāda ideja izskatās no dažādām perspektīvām.
  • Dodat priekšroku dziļai izpratnei, nevis virspusīgai informācijas apguvei.
  • Jums šķiet vilinoša doma, ka kādu tēmu varētu apgūt caur dažādiem mācību priekšmetiem.
  • Esat ar mieru savu bērnu mācību programmu izveidot paši, ja tas ir nepieciešams.
  • Vēlaties brīvību izvēlēties, kuru tematu mācīsieties nākamo.
↑ Uz sākumu

Šarlotes Meisones metode


Šo metodi izstrādāja Šarlote Meisone, 19.gs. auklīte un mājskolotāja, kura vēlējās iedvesmot citas sievietes līdzīgā dzīves situācijā - ka arī viņas var mācīt ar zemām izmaksām. Tā liek uzsvaru uz atmosfēru (kurā bērni mācās), disciplīnu (rakstura un ieradumu audzināšanu) un dzīvi (daudz laika pavadot ārā un lasot grāmatas, kur autori dzīvi apraksta vienu vai otru tēmu nevis sausus faktus).

Ieguvumi:
  • Mācību dažādība. Katram priekšmetam vai uzdevumam tiek veltīts neilgs, bet koncentrēts, laika posms. Tiek variēts starp aktīvākiem (lielāku piepūli prasošiem) un pasīvākiem uzdevumiem.
  • Daudz laika ārā. Kurš ir teicis, ka dabaszinību apgūšana ir dārga un sarežģīta? Jau no agra vecuma, šī metode māca bērniem novērot, apstrādāt informāciju, pierakstīt (uzzīmēt) un būt radošiem. Šādā veidā dabaszinības tiek apgūtas caur mīlestību uz dabu un tās aktīvu pētīšanu.
  • Pierakstu dienasgrāmata. Bērni vairāk raksta un ilustrē dienasgrāmatas, un veido portfolio nekā raksta pārbaudes darbus un testus.
  • Izturējusi laika pārbaudi. Šai metodei ir bagāta un veiksmīga vēsture, un tā pastāv jau vairāk kā 100 gadus.
  • Zemas izmaksas. Lielākā daļa materiālu ir lēti vai  pieejami bez maksas internetā (tiesa, angļu valodā).
  • Piemērota mazākiem un/vai īpaši "kustīgiem" bērniem. Āra pastaigas, brīva formāta dabas dienasgrāmatas, zīmēšana ir piemērota mazākiem bērniem, jo sevī ietver brīvu kustēšanos, dinamiskumu.
  • Kristīga. Piemērota ģimenēm, kas vēlas bērniem dot labu Bībeles mācības pamatu, jo vēsturiski šī metode bija izstrādāta kristiešiem. Tādēļ vairums pieejamo materiālu būs ar kristīgu pasaules uzskatu.
Trūkumi:
  • Pamatskola un vidusskola. Tā kā metode ir izstrādāta 19.gs, kad vidusskolas līmeni mājās neapguva, nav plaši pieejamu materiālu šim vecuma posmam.
  • Matemātika, fizika, ķīmija. Ne tik daudz “vāja” šajos priekšmetos augstākās klasēs, cik neitrāla un ir nepieciešams izmantot citus, tradicionālākus resursus eksakto priekšmetu apgūšanai.
  • Vecmodīga. Dažiem šī metode var šķist vecmodīga un nepiemērota šim laikmetam. Pieejamā literatūra ir senāka, tādēļ neatradīsiet informāciju par datoru, telefonu, YouTube, videospēļu, TV pārraižu utt. izmantošanu mācību procesā. Protams, vecāki var paši modernizēt mācību procesu.
  • Kristīga. Tas var būt arī kā mīnuss sekulārām ģimenēm, jo gandrīz visi pieejamie materiāli ir ar kristīgu pasaules uztveri.
Piemērota, ja:
  • Vēlaties, lai bērni mācās caur stāstiem, biogrāfijām un citām “dzīvām”, nevis mācību grāmatām.
  • Jums nav iespēju vai nevēlaties izdot naudas līdzekļus dažādiem mācību materiāliem.
  • Novērtējat āra pastaigu nozīmi un brīvu dabas pētīšanu.
  • Vēlaties, lai bērniem ir dabas dienasgrāmatas un portfolio, nevis darba lapas un pārbaudes darbi.
  • Vēlaties, lai bērniem ir dažādas izvēles iespējas, ko un kā viņš vēlas mācīties.
  • Novērtējat māku atstāstīt tekstu, sacerēt pašiem savus stāstus, baudīt un novērtēt klasisko mūziku un mākslas darbus.
  • Vēlaties, lai bērni katru dienu studē Bībeli, regulāri mācās Bībeles pantus no galvas.
↑ Uz sākumu

Montessori metode


Šī ir Marijas Montessori, 19. un 20.gs. mijas ārstes un pedagoģes, detalizēti izstrādāta izglītības sistēma, kam pamatā ir ticība bērnu radošajam potenciālam, viņu vēlmei mācīties un tam, ka katrs bērns jāuzskata par indivīdu. Uzsvars vairāk tiek likts uz bērnu zināšanu apguvi izmantojot speciālus materiālus, ne tiešu norāžu došanu no pasniedzēju puses. Šī metode tiek izmantota atsevišķās bērnudārzu un pamatskolu izglītības iestādēs, taču tā ir piemērojama arī mājmācības apstākļiem.

Ieguvumi:
  • Piemērota agrīnam vecumam. Montessori metode balstīta mazu bērnu psiholoģijas atklājumos, tādēļ izstrādātie materiāli lielākoties adaptēti mazu bērnu vajadzībām, kuri vēlas pieskarties, kustēties un mācīties caur rotaļāšanos.
  • Piemērota īpašām vajadzībām. Montessori metode sākotnēji tika izstrādāta bērniem ar mācīšanās grūtībām, vēlāk pielāgota arī pārējiem bērniem.
  • Piemērota apdāvinātiem bērniem. Montessori metode dod iespēju tiem bērniem, kuriem vislabāk padodas strādāt pašiem savā tempā, jo metode dod iespēju pielāgoties katra bērna zināšanu līmenim. Tas ļauj apdāvinātiem bērniem iet uz priekšu ātrāk nekā tas būtu iespējams tradicionālā skolā.
  • Taustāma. Montessori metode simpatizē daudziem vecākiem, jo paredz izmantot daudz taustāmu materiālu. Materiālu izmantošana ļauj attīstīt telpisko un taktīlo (taustes) inteliģenci, ko bieži nenovērtē tradicionālā izglītībā, un taustāmu materiālu izmantošana var atklāt bērnu potenciālu, kas parastā skolā netiktu atraisīts.
  • Individuāls mācību plāns. Bērni paši izvēlas, ko mācīsies no piedāvātajiem materiāliem un to var netraucēti darīt stundām ilgi bez pieaugošā iejaukšanās.
Trūkumi:
  • Apmācības. Visacīmredzamākais trūkums ir, ka Montessori metode ir jāapgūst kursos un apmācībās.
  • Maz informācijas. Lai gan Montessori skolas ir izplatītas visā pasaulē, tieši metodes pielietojums mājmācībā ir retāk izplatīts un plaša informācija par to nav pieejama.
  • Pamatskola, vidusskola. Montessori mājās būs vairāk piemērota pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.
  • Nav struktūras. Brīvā izvēle varētu šķist pārāk nestrukturēta, vaļīga un par maz izaicinoša daļai bērnu, kurus motivē sacensība, noteikumi, kārtība.
  • Izmaksas. Šai metodei nepieciešami dažādi specializētu materiāli, kas parasti ir dārgi. Alternatīva ir vecākiem pašiem izmantot savus talantus un laiku, lai izveidotu nepieciešamos materiālus.
Piemērota, ja:
  • Bērnus redzat kā “tīras lapas” un nevēlaties, ka viņus mēģina visus padarīt vienādus un vērtēt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem.
  • Esat ar mieru apgūt metodi kursos.
  • Jums ir bērns ar mācīšanās izaicinājumiem - grūtībām vai apdāvinātību.
  • Uzticaties bērniem, ka viņi paši var vadīt savu mācību procesu brīvā atmosfērā, bet ievērojot materiālu izmantošanas rāmjus.
  • Vēlaties bērniem dot iespēju mācīties caur visām piecām maņām.
↑ Uz sākumu

Valdorfpedagoģija


Valdorfpedagoģijas apmācības sistēmu 20.gs. sākumā ieviesa publicists Rūdolfs Šteiners, par pamatu ņemot savu antropozofijas (spirituālisma un filosofijas) mācību. Valdorfpedagoģija noraida pāragru intelektualizāciju un specializāciju un liek uzsvaru uz mākslu, mūziku un mācību vides daudzveidību. Mācību priekšmeti pārsvarā tiek apgūti ne paralēli, bet secīgi (apmēram mēneša garumā pievēršoties vienam priekšmetam). Mācību grāmatas un visa veida mēdiju tehnoloģijas parasti netiek izmantotas. Šī metode tiek izmantota gan izglītības iestādēs, gan kā mājmācības pieeja.

Ieguvumi:
  • Uzsvars uz radošumu. Tiek veicinātas bērnu radošas interešu izpausmes, sevišķi dažādās mākslas jomās.
  • Eksperimentēšana. Valdorfpedagoģija iedrošina bērnus veikt dažādus eksperimentus.
  • Mierīgs ritms. Dažiem bērniem patiks mierīgs un nesteidzīgs mācību apguves process.
Trūkumi:
  • Mazs uzsvars uz akadēmismu. Akadēmiskas zināšanas netiek uzsvērtas, priekšroku dodot praktiskām un radošām izpausmēm, sevišķi sākotnējās klasēs. Taču dažiem bērniem var vēlāk būt grūtības "panākt" savus vienaudžus.
  • Noraidoša attieksme pret tehnoloģijām. Tehnoloģiju izmantošana netiek aizliegta, taču dažādu mediju izmantošana mācību procesā netiek atbalstīta (sevišķi jaunāko klašu bērniem), kas var ierobežot zinību un informācijas avotu pieejamību.
  • Ezotērisma pamati. Kaut arī šajā metodē netiek mācīta antropozofija, vecākiem (gan kristiešiem, gan sekulāriem) var nebūt pieņemamas spirituālisma un ezotērisma idejas, kas ir Valdorfpedagoģijas pamatā.
Piemērota, ja:
  • Uzsvaru liekat uz bērnu radošo izaugsmi un mākslinieciskumu, ne akadēmiskām zināšanām.
  • Vēlaties, lai bērni labāk paši izveido savu zinību grāmatu (portfolio), nevis mācās no mācību grāmatām.
  • Jūsuprāt, nav svarīgi, lai bērni prastu lasīt pirmajā (vai otrajā) klasē.
  • Jūsuprāt, moderno tehnoloģiju izmantošana mācību procesā nav nepieciešama vai pat ir kaitīga.
↑ Uz sākumu

Klasiskā metode


Šī metode balstās uz antīkās pasaules un viduslaiku izglītības filosofiju. Metodes uzsvars ir uz tā saukto liberālo mākslu izglītību, kas balstās valodu un literatūras apguvi un uzsver patstāvīgas domāšanas prasmi. Klasiskā metode izdala trīs mācīšanās pakāpes jeb "triviuma" modeli: gramatikas pakāpi (faktu un pamatzinību apguvi un atkārtošanu), loģikas jeb dialektikas pakāpi (analītiskās domāšanas attīstīšanu un dziļākas izpratnes apguvi) un retorikas pakāpi (prasmi veidot un artikulēt viedokli, debašu prasmju attīstību).

Ieguvumi:
  • Uzsvars uz valodām. Tostarp latīņu un grieķu valodām, kas ir Eiropas zinātnes, literatūras un mākslas pamatā.
  • Analītiskā domāšana. Palīdz attīstīt bērnu loģisko un kritisko domāšanu.
  • Liela uzmanība tiek pievērsta zināšanām un patiesības meklējumiem.
  • Viedokļa paušana. Palīdz bērniem veidot pašiem savu viedokli un to pamatot.
Trūkumi:
  • Neelastīgums. Šī ir samērā neelastīga metodē, kas balstās uz noteiktu bērnu attīstības pieeju.
  • Lasīšana. Tā kā liels uzsvars tiek likts uz literatūru un lasīšanu, dažiem bērniem tas var šķist apnīkoši.
  • Ļoti akadēmiska. Liels uzsvars tiek likts uz akadēmiskām zināšanām, mazāk uz praktiskiem  pētījumiem un eksperimentiem.
Piemērota, ja:
  • Jums ir svarīgi, lai bērni apgūst vēsturē nozīmīgāko literatūru.
  • Vēlaties bērnos attīstīt analītisko un kritisko domāšanu.
  • Vēlaties likt uzsvaru uz valodām.
  • Prasme veikt dialogu un viedokļa veidošana Jums šķiet svarīgāka par testiem un pārbaudes darbiem.
↑ Uz sākumu

Eklektiskā metode


Šī nav kāda konkrēta mājmācības filosofija, bet metode, kurā vecāki izvēlas sev atbilstošākās dažādu citu metožu pieejas un resursus.

Ieguvumi:
  • Piemērota mājmācības vecākiem “veterāniem”, kuri jau labi saprot, kas bērniem der un kas nē, un kuri ir elastīgi un bez lielas piepūles var veikt izmaiņas vajadzīgajās jomās un būt neatlaidīgi sev svarīgajos punktos. Šī metode dod iespēju laika gaitā pielāgoties, veikt izmaiņas pēc patikas un vajadzības.
  • Elastīgums. Šī ir viena no elastīgākajām metodēm, jo ļauj savienot labāko no dažādām metodēm, lai izveidotu to, kas vecākiem un bērniem ir vispiemērotākais.
  • Visplašāk pieejamais resursu klāsts.
  • Popularitāte. Iespējams, ka šī ir viena no izplatītākajām metodēm, jo vecāki arvien ir ar mieru pamēģināt ko jaunu un atmest to, kas nedarbojas.
Trūkumi:
  • Pārāk daudz variantu. Sakarā ar plaši pieejamo informācijas un materiālu klāstu, šī metode var likt vecākam justies tā, ka “slīkst” informācijas pārbagātībā.
  • Pārsteidzīgums. Dažkārt vecāki, kuri apvieno dažādas metodes, mēdz bieži starp tām lēkāt, mainīt materiālus un grāmatas, aizmirstot, ka ir iemesls, kādēļ iepriekš minētās metodes ir pastāvējušas desmitiem vai pat simtiem gadu ilgi un ir izturējušas laika pārbaudi. Eklektiskās metodes pielietošanai nepieciešams sevi labi izglītot par to, kas kurā metodoloģijā ir noderīgs, lai priekšlaicīgi neatmestu kādu noderīgu pieeju.
Piemērota, ja:
  • Vēlaties izmantot labāko no dažādām metodēm.
  • Spējat viegli izdomāt struktūru un mērķi mācību procesa laikā un vajadzības gadījumā kaut ko pamainīt.
  • Nevarat izšķirties starp divām metodēm un abas jums patīk.
  • Jūs justos kā “ieslodzīti”, ja būtu jāizmanto tikai viena mājskološanās metode.
  • Ar aizdomām skatāties uz metodi, kas izklausās pārāk skaisti, lai būtu patiesa. Jūsuprāt, tas, kas teorijā izklausās tik labi, realitātē nedarbotos mājas apstākļos.
↑ Uz sākumu

"Unschooling"


Šī, šķiet, ir visgrūtāk aprakstāmā "metode". Tajā bērni lielākoties paši izvēlas mācību procesu, līdzekļus un aktivitātes. Mācības galvenokārt balstās uz ikdienas dzīves pieredzēm un personīgām interesēm. Šī metode neatbalsta formālas mācību programmas un novērtējumu ar atzīmēm.

Ieguvumi:
  • Viegli pielāgojama. Šī metode visvieglāk pielāgojas konkrētajam bērnam un ģimenes situācijai.
  • Interešu vadīta. Bērni mācās caur savām interesēm. Vai tā būtu slēpošana, vaļi, kulinārija, viduslaiku ieroči vai šūšana, izglītību veido šo interešu apgūšana dziļā līmenī.
  • Maz struktūras. Vecāki var virzīt mācību procesu nedaudz, piedāvājot izvēlēties starp konkrētiem piedāvājumiem un tēmām, ko mācīties.
  • Atbalsta dažādību.
Trūkumi:
  • Nav struktūras, kas var būt apgrūtinoši vecākiem vai bērniem, kuri "plaukst" strukturētā vidē.
  • Lieks darbs. Vēloties nedarīt tā, kā dara tradicionālajā izglītības sistēmā, vecāki var censties izdomāt veidus, kā kādu zināšanu kopu apgūt, lai gan tradicionālais veids atspoguļo uzkrātās sabiedrības zināšanas.
  • “Caurumi” zināšanās, jo nav iespējams par visu dzīvē kādreiz interesēties.
  • Humānisma idejas pamatā. Tas var būt šķērslis ģimenēm, kam tas nepieņemami.
  • Protests pret esošo var nest līdzi kādas negācijas vispār pret apkārtējo sabiedrību kopumā, pret "citādajiem".
  • Nav īsti piemērota Latvijas apstākļiem, jo valsts (un, visticamāk, arī skola) tomēr pieprasa noteiktu zinību apgūšanu dotā laika posmā, kas nosaka ierobežojumus metodes pielietošanā.
Piemērota, ja:
  • Jums ir ļoti noraidoša attieksme pret pastāvošo tradicionālo izglītības sistēmu.
  • Jūsuprāt, skola iemāca tikai to, kā uzvesties skolā.
  • Jūsuprāt, lielākā daļa no skolā mācītā, ir nevajadzīga informācija, kuru drīz vien aizmirst.
  • Jūsuprāt, zināšanas ir bagātīgākas, labākas un paliekošākas, ja to apgūšana izriet no mūsu vajadzībām un interesēm.
  • Uzticaties saviem bērniem, ka viņi paši zina, kas viņiem ir vajadzīgs, neieliekot viņus rāmjos un piedāvājot daudz brīvības.
  • Jūs un jūsu bērni mēdzat domāt kā uzņēmēji un izgudrotāji, izmēģināt arvien jaunas lietas, mācaties par dažādām, savstarpēji nesaistītām lietām un jums patīk izgatavot lietas “no nulles”.
  • Jau tagad jūsu bērni mēdz paši izdomāt izglītojošus projektus, kurus veikt. Piemēram, patstāvīgi apgūst visus dinozauru nosaukumus, iemācās no galvas kriketa noteikumus vai mācās gatavot dažādu valstu ēdienus.
↑ Uz sākumu