Galvenie iemesli, kāpēc ģimenes izvēlās mācīt bērnus mājmācībā

Katrs vecāks agri vai vēlu nokļūst izvēles priekšā, kad jāpieņem lēmums vienā no svarīgākajiem jautājumiem, t.i, par bērna izglītību. Izglītības kalpo par pamatu daudzām lietām, bet kāds ir pamatojums, izvēloties izglītot savus bērnus ģimenē? Izskatīsim dažus iemeslus.

 Ģimenes būšana kopā un ģimenes vērtību nodošana bērniem.

 

Jēdziens “izglītība ģimene” pats par sevi liek saprast, ka mājskolojot bērnus, viens no galvenajiem mērķiem ir dot bērnam izglītību tieši ģimenē, nododot tās vērtības un uzņemoties atbildību par bērna audzināšanu. Izglītošanā ģimenē ir iespējams iesaistīt arī radiniekus, kopīgi veidojot bērnā drošības sajūtu un pašpārliecinātību par sevi ar savu nostāju par daudzām lietām, ar ko viņam nāksies saskarties dzīvē. Kopābūšana ļauj atgūt dārgo laiku, kas ikdienas steigā ģimenei tiek laupīts. Šo laiku ir nepieciešams veltīt ciešu un labvēlīgu attiecību veidošanai, jo ģimene ir sabiedrības pamatvērtība, bet bērnam pamats ir ģimene.

Dot bērnam labāko izglītības vidi un procesu.

Pārliecinātību par to, ka bērnam tiek nodrošināta vecumam, vajadzībām, īpatnībām atbilstoša vide un izglītības ieguves process, lielākā mērā mēs varam gūt tikai paši iesaistoties.

Mājmācība dod elastību, jo pastāv iespēja brīvi plānot laiku, aizrauties ar kādu tematu, nepārtraucot izziņas procesu ar zvanu, kā tas notiek skolā. Paveras plašākas iespējas mainīt mācību vidi, piemēram, mācoties svaigā gaisā, ciemos vai muzejā, kas savukārt rada bērnam nepieciešamību komunicēt ar dažāda vecuma cilvēkiem, lai arī tie būtu radinieki, bērni no vienotu interešu pulciņiem vai dažādu profesiju pārstāvji. Šāda komunikācija veido dabisku saikni ar citiem sabiedrības locekļiem.

Lai spētu pilnā mērā pašīstenoties, bērnam nepieciešams nodrošināt savas prasības, piemēram, drošības un fizioloģiskās vajadzības. Mājmācībā bērnam daudz lielākas izredzes apmierināt šīs vajadzības tieši tajā brīdī, kad tas ir nepieciešams, esot kopā ar cilvēkiem, kuri viņu mīl. It sevišķi, tas ir attiecināms uz bērniem ar īpašajām vajadzībām, kuriem mūsdienās trūkst asistentu vai veselības dēļ mācīties skolā nemaz nav iespējamas.

Likt bērnu izglītības procesa centrā.

Mājmācības vecāki izvēlās izglītot bērnu ģimenē arī tāpēc, ka tas dod vislielāko labumu tieši bērnam. Katrs bērns ir individuāls, katrs ir jāiepazīst. Cik lielā mērā tas ir iespējams 1 skolotājam, vadot lielu klasi? Mājās ir iespēja pielāgoties bērna pašsajūtai, mainīt režīmu, nodarbošanos un atrast brīvo laiku bērnam patīkāmām lietām, spēlēšanai, aktīvai atpūtai un pat miegam.

Mājmācība ļauj bērnam atklāt savu patieso un unikālo “ES”, kas savukārt dot daudz bonusu. Esot procesa centrā, ir lielas izredzes bērnam kļūt par patstāvīgu personu, kura spēj pati noteikt dzīves mērķus un iemācās mācīties. Tajā pašā brīdī arī pašpārliecinātam un laimīgam cilvēkam, kas ir mazāk pakļauts un atkarīgs no sabiedrības gaidām vai aizspriedumiem izziņas procesā.

Mācības ģimenē ļauj skolēnam koncentreties savām vajadzībām, negaidot, kad klasesbiedri izpildīs kādu uzdevumu, lai ķertos klāt citam tematam. Tādā veidā, baudot ikdienu kopā ar ģimeni, ar dažādām metodēm un ātrumā tiek panākts rezultāts, kas bieži vien ir augstāks par nepieciešamo “vidējam skolēnam”.

Iegūt vairāk brīvā laika un brīvības.

Varētu šķist, ka, esot bērniem mājās, visiem nāk klāt papildu rūpes. Taču, kad pierod pie mācību programmas apguves un mājas pienākumiem jaunā kārtībā, atklājas, ka veltot mācībām daudz mazāk laika, atrodam laiku bērna interesēm, pulciņiem, izbraucieniem, arī attiecību ģimenē uzlabošanai.

Skola patur sev tajā esošās problēmas, kas jau tā neskar mājmācību ģimenes, dodot iespēju bērnam mācīties plānot laiku. Parādās laiks spēlēšanai un dzīves baudīšanai, kamēr bērns nav kļuvis par pieaugušo, kad no pienākumu jūga tāpat neizbēgs.

Mājmācība dod arī domāšanas brīvību jeb spēju domāt plašāk, ārpus noteiktajiem rāmjiem.

Katrai ģimenei noteikti ir savi mērķi un iemesli mājskolot savus bērnus, bet visas ģimenes vieno nevienaldzība par bērnu nākotni.