Pirms kāda laika mūsu Facebook kontā aizsākām rakstu sēriju par mūsu biedru mājmācības pieredzēm. Sākumā piedāvājām ieskatīties kādas Ķekavas novada mājmācības ģimenes ikdienā.
Raksta Evija:
Mūsu ģimenē aug 3 bērni: 4.klase, 2.klase un bēbītis.
Katru gadu esam izmantojuši atšķirīgu mācīšanās veidu, īpaši neiespringstot, bet tomēr sekojot līdzi valsts standartam un skolas mācību grāmatām. Sākotnēji minimāli mācījāmies “pie galda” – bērni daudz bija ārā pie dabas un arī lasīja dažādas grāmatas atbilstoši viņu interesēm. Regulāri izmantojam bibliotēkas,
uzdevumi.lv, informatīvus raidījumus
youtube.com un
LTV un Rosetta Stone (angļu valodai).
Šogad bēbīša dēļ vienīgi trešdienas ir pulciņu dienas – 4 pulciņi, kuru apmeklēšanai paiet visa diena. Pārējās dienās esam mājās, dažreiz apmeklējam ekskursijas vai ciemojamies ar citām mājmācības ģimenēm.
Lielie bērni “skoliņu” sāk ap plkst. 9:00 un pāris stundas klusiņām darbojas paši. Pēc tam padzīvojas ar bēbīti, kopā paēdam un tad vēl pāris stundas pamācās. Mums nav noteikts stingrs laiks, kad jābeidz mācīties; tas atkarīgs no dienas plāniem un situācijas. Ja ārā ir brīnišķīgs laiks, tad tādā dienā “skoliņu” bērni nedara nemaz, bet visu dienu pavada ārā (dzīvojam laukos).
Ikdienas mācībās izmantojam “dienas ritmu” (jeb “stundu sarakstu” – redzams attēlā). Abiem bērniem tas ir kopīgs, tikai katrs mācās atbilstoši savam vecumam. Katra “mācību stunda” ir diezgan īsa, lai pēc iespējas vairāk koncentrētos un apgūstāmais neapniktu.
Latviešu valodai, matemātikai un dabas zinībām kā pamatu izmantojam skolas mācību grāmatas. Papildus tām, kā arī visos pārējos priekšmetos izmantojam bibliotēkas grāmatas vai savas grāmatas no “skoliņas” grāmatu plaukta (redzams attēlā).
Daiļliteratūru pēc savas sirds patikas bērni lasa ārpus “skoliņas” laika.
Dažkārt mācību procesam pieslēdzas tētis un stāsta bērniem par dažādām tēmām: vēsturi, kariem, ģeogrāfiju, dažādiem izgudrojumiem, utt. Dažreiz tās ir īsas sarunas, dažreiz krietni garas. Sevišķi bieži tas notiek, ilgāku laiku braucot mašīnā.
