"Mēs esam (lēnā) ceļā,” kāds raksta čatiņā. Salaspils šoseja "stāv", ceļa remonti stiepjas (kā mācību gads, ja esi uzsācis bez plāna un improvizē katru nedēļu?). "Mēs pēc kādām 30 minūtēm būsim 'Daugaviešos' vai arī tieši ceļa galā. Čāposim peldēt. Jūs jau būsiet?" rakstu es. "Mēs no četriem jau varējām ierasties, vai ne?"
Ir, protams, tie, kuri jau ir klāt. Ir tie, kuri vēl izbrauc. Ir arī tie, kuri iekāpj nepareizajā autobusā un atrod sevi ceļā uz Rēzekni (mums tā bija šogad): "Lecam ārā pie Kokneses, stopējam uz Aizkraukli. Ja kāds brauc no šīs puses – welcome."
Tā sākas mūsu nometne – ar piedzīvojumu, kas vēlāk kļūst par stāstu, ko bērni atcerēsies un par ko smiesimies vēl ilgi.