Likumdošana

Salīdzinot ar daudzām citām valstīm, Latvijas likumdošana ir labvēlīga mājmācības ģimenēm.
Mājmācība (bērnu izglītošana savā ģimenē) Latvijā ir atļauta ar likumu sākot ar pirmsskolu līdz 6. klasei (ieskaitot). Pēc 6. klases mācības mājās var turpināt neklātienē, pašizglītībā vai tālmācībā.
Saskaņā ar likumu arī mājmācības bērni jāreģistrē jebkurā no akreditētām mācību iestādēm. Lai to izdarītu, nepieciešams vienoties ar attiecīgo iestādi un iesniegt iesniegumu par izglītības iegūšanu ģimenē. Tiesa, izglītības iestādēm nav pienākums reģistrēt mājmācības bērnus, tāpēc nereti vecākiem savi mājmācības bērni jāreģistrē attālākās skolās.
Neskatoties uz to, ne pašvaldībai, ne citai institūcijai nav tiesību aizliegt vecākiem savus bērnus mācīt pašiem savā ģimenē.

Latvijā mājmācību tiesiski regulē šādi normatīvie akti:
  • Latvijas Republikas Satversme,
  • Izglītības likums,
  • Vispārējās izglītības likums,
  • Ministru kabineta noteikumi Nr. 591.

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSME

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības:
  1. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.
  2. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
  3. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.
  4. Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

IZGLĪTĪBAS LIKUMS

8.pants. Izglītības ieguves formas
  1. Ir šādas izglītības ieguves formas:
    1) klātiene;
    2) neklātiene;
    21) tālmācība;
    3) pašizglītība;
    4) izglītība ģimenē.
  2. Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot izglītības programmu apguvi klātienes, neklātienes, kā arī tālmācības formā. Pirmsskolas izglītības programmas īsteno klātienes formā. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas īsteno neklātienes un tālmācības formā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos vispārējās izglītības programmas īstenošanas kritērijus un kārtību.
  3. Izglītības programmas saturu izglītojamais var apgūt pašizglītības formā. Novērtējumu par šādi apgūtu izglītības programmu var saņemt, nokārtojot eksāmenus izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgo programmu.
  4. Šā panta trešā daļa neattiecas uz augstākās izglītības programmām.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2004. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)
17.pants. Pašvaldību kompetence izglītībā
  1. Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība:
    18) sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā.
51.pants. Pedagoga vispārīgie pienākumi
  1. Pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā ir šādi:
    6) sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos.
58.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi
  1. Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir pienākums:
    1) savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus;
    2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām;
    3) ievērot bērnu, pedagogu un citu personu likumiskās tiesības un intereses;
    4) informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, ja tiem var būt nozīme mācību procesā.
  2. Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību.
  3. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1.panta 12.5 punkta "k" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus.
  4. Šā likuma 31.panta trešās daļas 5.punktā minētais izglītības iestādes padomes lēmums ir saistošs vecākiem (personām, kas realizē aizgādību).
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2010., 09.07.2013. un 20.09.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2018.)

VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS LIKUMS

20.1 pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums
  1. Bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta.
  2. Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.
    (01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)
22.pants. Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana

Pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādē vai citā izglītības iestādē, kā arī ģimenē, saņemot metodisku palīdzību izglītības iestādē, kura īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, vai pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.
(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

24.pants. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri
  1. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri sniedz vecākiem un izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanā skolai.
  2. Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi.
  3. Kārtību, kādā vecāki saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka dibinātājs.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
32.pants. Pamatizglītības obligātums
  1. Pamatizglītības ieguve ir obligāta.
  2. Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.
  3. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu.

MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI Nr. 591
„Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi”

II. Izglītojamā uzņemšana izglītības iestādē
  1. Lai izglītojamo pieteiktu izglītības iestādē, vecāki vai izglītojamais, kurš sasniedzis pilngadību, vai atbildīgā amatpersona iesniedz izglītības iestādes vadītājam (turpmāk – direktors) adresētu iesniegumu (turpmāk – iesniegums). Iesniegumu var nosūtīt arī elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Iesniegumā norāda:
    5.1. vecāku vai atbildīgās amatpersonas vārdu un uzvārdu;
    5.2. izglītojamā vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu;
    5.3. izglītojamā deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adresi;
    5.4. izvēlēto izglītības programmu;
    5.5. saziņas veidu ar izglītības iestādi, norādot arī elektroniskā pasta adresi (ja ir).
  2. Iesniegumam pievieno:
    6.1. iepriekš iegūto izglītību (ja ir) apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu direktoram;
    6.2. bērna medicīnisko karti (veidlapa Nr. 026/u), stājoties speciālās pirmsskolas izglītības grupā 1. un 10. klasē;
    6.3. izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) izglītojamam, kurš sasniedzis pilngadību;
    6.4. valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – pedagoģiski medicīniskā komisija) atzinumu, ja izglītojamais tiek uzņemts speciālās izglītības programmā vai ja viņam ieteikti atbalsta pasākumi mācību procesā. Uzņemot izglītojamos ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem vispārējās vidējās izglītības programmā, nav nepieciešams atkārtots pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums, ja izglītojamais ir apguvis speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem;
    6.5. aizgādību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu direktoram.
    (Grozīts ar MK 05.12.2017. noteikumiem Nr. 708)
  3. Izglītojamo ar direktora rīkojumu uzņem vispārējās izglītības iestādes atbilstošā klasē vienā izglītības programmā.
  4. Pamatojoties uz izglītojamā vecāku rakstisku iesniegumu, direktors pēc saskaņošanas ar izglītības iestādes dibinātāju un izglītojamā uzņemšanas izglītības iestādē (izņemot speciālās izglītības iestādi/grupu) ir tiesīgs ar rīkojumu noteikt, ka 1.–6. klases izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu izglītojamais var apgūt ģimenē un ka par to ir atbildīgi viņa vecāki, ja:
    22.1. vecāki rakstiski pamato, ka izglītojamā veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegta izziņa, VAI psiholoģisku iemeslu dēļ, ko apliecina psihologa atzinums, ir nepieciešami īpaši apstākļi, kurus izglītības iestāde nevar nodrošināt;
    22.2. ģimenē ir nodrošināta izglītojamā mācībām nepieciešamā mācību vide un atbalsts mācību satura apguvei;
    22.3. izglītības iestādes administrācija nosaka izglītības programmas īstenošanas kārtību un kārtību, kādā izglītības iestādes pedagogi novērtē izglītojamā mācību sasniegumus mācību gada laikā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru