"Ģimenes skola" jeb mājmācība ir sistemātiska bērna izglītošana, kurā vecāki māca savus bērnus mājas apstākļos, ģimenē.

Svarīgi ir jēdzienu "mājmācība" nejaukt ar jēdzienu "mājapmācība" (kad dažādu iemeslu dēļ apmaksāts skolotājs māca bērnu viņa mājās) vai ar jēdzienu "tālmācība" (kad bērns izglītību iegūst attālināti pēc izglītības iestādes strikti noteiktas programmas), kā arī ar citām alternatīvās izglītības metodēm.

Mājmācības izpratnei svarīgie termini

Mājmācība:
- Sistemātiska izglītošana mājas apstākļos /ģimenes apstākļos/. (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, "Avots", 1987)
Mājas:
- Mājoklis, ģimenes mītne. (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, "Avots", 1987)
Mācīt:
- Izglītot. Palīdzēt izprast un apgūt (zināšanas un iemaņas). (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, "Avots", 1987)
Ģimene:
- Cilvēku sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība. (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, "Avots", 1987)
Skola:
- Pieredze, zināšanas; arī tas, no kā iegūst pieredzi, zināšanas. (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, "Avots", 1987)
- Praktisku paņēmienu un teorētisku atziņu kopums, kas raksturīgs kādam noteiktam virzienam vai personai. (Latviešu valodas vārdnīca, Rīga, "Avots", 1987)


Ģimenes skolas jeb mājmācības pamatprincipi

Mājmācības kustības pamatā ir uzskats, ka sabiedrības pamatšūniņa ir ģimene. Tai veselīgi augot, dzīvojot, mācoties un attīstoties, attīstās arī visa sabiedrība kopumā. Šis izglītošanās veids ir dzīves mākslas skola, kurā mācās visi, ne tikai bērns. Audzināšana notiek jebkurā darbībā - mācoties, strādājot vai atpūšoties. Tiek kultivētas ģimeniskas vērtības, pašdisciplīna, mācīšanās notiek drošā un mīlestības pilnā vidē, samazināta stresa apstākļos.

Mācoties mājās, katrs bērns vielu apgūst savā tempā, turklāt iespējams īpaši piestrādāt pie "vājajām" vietām. Ģimenes skola nodrošina iespēju attīstīt īpašos konkrētā bērna talantus, izpaliek konkurence, koncentrēšanās uz atzīmēm un nevajadzīga salīdzināšana. Bērni daudz strādā patstāvīgi, pēta un analizē, rodot iespēju pievērsties kādiem priekšmetiem arī padziļināti.

Kā pierāda gan citu valstu, gan Latvijas pieredze, ģimenes skolu bērni uzrāda vidēji augstākus rezultātus standartizētajos testos nekā pārējie skolēni. Tomēr pats galvenais ieguvums ir iespēja bērnam nodot tās vērtības, kuras par pareizām atzīst nevis tā brīža izglītības sistēma, bet konkrētā ģimene.

Tas, protams, ir dzīves veids, kas prasa laika ieguldījumu no vecāku puses, jo, izvēloties šo izglītošanās modeli, tieši vecāki ir bērna skolotāji. Parasti tie ir vecāki, kas savus bērnus nav laiduši arī bērnudārzā, bet izvēlējušies paši būt līdzās savām atvasēm. Šobrīd Ģimenes skolu apvienībā ir vairāk kā 100 ģimenes no dažādām Latvijas vietām.

Kā notiek mācības?

Ģimenes skolā jeb mājmācībā izglītojamie bērni parasti ir piesaistīti kādai izglītības iestādei, kas ģimeni mācību procesā konsultē, bet uz šo skolu jādodas pāris reizes gadā. Šādu skolu, kas uzņemtos konsultanta lomu, gan ir maz.

Šajā izglītības modelī nedarbojas princips "nauda seko skolēnam", jo vecāki par bērna mācīšanu atalgojumu nesaņem. Finansējums tiek novirzīts skolai, kas konsultē ģimeni izglītības procesā.

Ģimenes skolas vadās pēc Izglītības ministrijas noteiktajiem standartiem, bet piemēro tos konkrētiem bērniem un viņu vajadzībām. Trešajā un sestajā klasē bērni kārto pārbaudījumus kopā ar citiem bērniem tajā valsts vai privātskolā, kurai viņi ir piesaistīti.

Ģimenes skolā tāpat kā jebkurā citā izglītības iestādē ir noteikts dienas režīms un disciplīna. Atšķirība starp abiem izglītošanās modeļiem ir tā, ka ģimenes skolā stundu saraksts nav tik strikts. Proti, ja šodien bērni vēlas rakstīt, tad var rakstīt kaut līdz diviem dienā, nevis no zvana līdz zvanam. Bērns var pabeigt iesāktos darbus vai izpētes procesus, neuztraucoties par to, ka stunda tūlīt beigsies. Protams, apgūti tiek visi priekšmeti, tikai citā ritmā. Nav tā, ka matemātiku vai ķīmiju var nemācīties nemaz.

Ja kāds priekšmets padodas īpaši labi, tas tiek apgūts padziļināti. Turklāt vecāki ne tikai uzņemas atbildību par bērna izglītošanu, bet paši aktīvi iesaistās mācīšanās procesā, ņemot vēra konkrētā bērna spēju līmeni. Katrs vecāks pats vislabāk pazīst savu bērnu, zina, kā viņu ieinteresēt un motivēt. Individuālai pieejai ne vienmēr atliek laika tradicionālajās skolās, kur klasēs mēdz būt pat 30 bērnu.

Savā ziņā skola ir kā loterija - tev var paveikties, bet var arī nepaveikties. Ir bērni, kuru radošo garu skola var salauzt. Turklāt mēs nekad nezinām, kādi ir pārējie skolēni. Diemžēl mūsdienās liela daļa bērnu aug bez vecāku uzmanības, jau mazotnē būdami sāpināti līdz sirds dziļumiem un nodod savas sāpes un ievainojumus tālāk.

Tādēļ daudzas ģimenes vēlas savas atvases no tā pasargāt un paši ielikt garīgos pamatus savos bērnos, neatstājot to pedagogu un citu svešu cilvēku ziņā. Tad, kad bērns ģimenē ir samīļots un garīgi nobriedis, viņš var doties tālāk pasaulē, nebaidoties no apdraudējumiem. Mācīšanās mājās nekādā veidā netraucē bērniem iejusties sabiedrībā vai komunicēt ar citiem.



Raksts balstīts uz Ģimeņu skolu apvienības dibinātāja 2016. gada 2. maija interviju portālā "Mammām un Tētiem".
(http://www.mammamuntetiem.lv/articles/35298/savadaks-viedoklis-majmaciba--alternativa-tradicionalajam-izglitibas-modelim)